1. augustā aprit 115 gadi kopš dzimusi arheoloģe Emīlija Brīvkalne (Freiberga) (1909-1984), kura no 1948. gada līdz 1963. gadam strādājusi par zinātnisko līdzstrādnieci Latvijas vēstures institūtā. Arheoloģes vārds nesaraujami saistīts ar zemgaļu senākās vēstures izpēti.
Viņas darba mūžs pagāja ļoti sarežģītā laikā posmā, tomēr, neskatoties uz okupācijas varu maiņām, nebūt ne “tīro” ģimenes biogrāfiju (māsa un brālis bija aizsargi, brāļi emigrēja), liktenis bija lēmis viņai īsu, bet arheoloģiskiem izrakumiem un atklājumiem piesātinātu darba mūžu.
Desmit sezonās tika izpētīta lielākā daļa pilskalna plakuma, līdz dibenam izsmelta akas vieta. Izrakumu gaitā viņa atsegusi unikālus priekšmetus – uz māla plāksnes iegravētu stabulētāja attēlu, krāšņu jostu depozītu un vairākus tūkstošus bronzas rotu, darba un amatniecības rīkus, ieročus. Tērvetes izrakumi fiksēti vairāk nekā 1000 laukumu, profilu un atsegto objektu plānu zīmējumos un atsevišķu būvju rekonstrukcijās. Līdztekus izrakumu darbam zinātniece cīnījās un panāca, ka Tērvetes arheoloģisko senvietu kompleksā netika veikti iecerētie celtniecības darbi.
E. Brīvkalnes publikācijas par diviem varenākajiem zemgaļu pilskalniem – Mežotni un Tērveti, kā arī amatniecības rīkiem un rotām joprojām ir nozīmīgākie un vispusīgākie pētījumi par senajiem zemgaļiem.
E. Brīvkalnes dzimta sakņojās zemgaļu zemē. Tēvs Pēteris Freibergs dzimis Jaunsvirlaukas pagasta Lieldeņģeru mājās, bet sievu – Annu Cecīliju, Emīlijas māti, viņš noskatījis Mežotnes pagastā. E. Brīvkalne nāk no kuplas, izglītotas un pārtikušas piecu bērnu ģimenes. Mūsdienās uz kādreizējo māju un labi iekoptās saimniecības vietu norāda vien astoņi ozoli- mājas kolhozs nojauca 80. gadu vidū.
E. Brīvkalne mācījusies Jaunsvirlaukas un Staļģenes pamatskolās, ar teicamām sekmēm beigusi Jelgavas valsts ģimnāziju, ar izcilību – Latvijas Universitātes Vēstures fakultāti. Paralēli studijām E. Brīvkalne strādāja Pieminekļu valdē, Centrālajā valsts vēstures muzejā, piedalījās arheoloģiskajos izrakumos.
E. Brīvkalne bija 20.gs. trīsdesmito gadu Latvijas arheoloģijas skolas pārstāve. Institūtā viņa ienāca ar pirmskara periodā iegūtām pamatīgām profesionālām un labām arheoloģisko izrakumu metodikas zināšanām, ko bija apguvusi profesora F. Baloža semināros, izrakumos pie V. Ģintera, A. Karnupa, F. Baloža. Viņa bija viena no nedaudzajiem arheologiem, kas turpināja darbu pēckara periodā, kļūstot par skolotāju arheologiem, kuri savas zinātnieka gaitas sāka piecdesmito gadu beigās.
Diemžēl Tērvetes izrakumu materiāls palika neapkopots un iecerētā disertācija par zemgaļu pilskalniem un apmetnēm neuzrakstīta. 1963. gadā pēc nelaimīga kritiena E. Brīvkalne darba spējas zaudēja.
E. Brīvkalnes vārds simboliski nesaraujami saistīts ar “Tērvetes stabulētāju”, kas iegravēts arī uz zinātnieces kapakmens Jaunciema kapos. E. Brīvkalne ar savu veikumu ir pelnījusi, ka viņas vārdu atceras un par viņas ieguldījumu arheoloģijā zina jaunākās paaudzes pētnieki un senākās vēstures interesenti.
Freibergu ģimene un radi: 2. rindā no kreisās Emīlijas tēvs Pēteris Freibergs un māte Anna (dzim. Lauciņa), 3. rindā pirmā no kreisās Emīlija Freiberga (Brīvkalne), blakus māsa Austra, ceturtā – māsa Olga, ar puķi pie krūtīm brālis Ludvigs.
Materiālu sagatavoja A. Vilcāne, S. Tilko, E. Zaķe.
Fotoattēli un zīmējumi glabājas LU Latvijas vēstures institūta Arheoloģisko materiālu krātuvē.