Šī gada aprīļa vidū Latvijas mediju telpu pāršalca ziņa, ka Horens Stalbe cietis no bandītiska uzbrukuma un ticis smagi piekauts Dobelē pēc uzstāšanās „Austrumu bārā”.
Par to vairākkārt informēja arī “Dobeles Balss”, sekojot notikumu attīstībai.
Incidents bija noticis netālajā degvielas uzpildes stacijā, un tā rezultātā mūziķim tika pārsista piere, lauzts deguns un kāja, kā arī iegūts pamatīgs smadzeņu satricinājums un izkustināti kakla skriemeļi.
Horens atzīst, ka šis negadījums uz diezgan ilgu laiku ierobežoja viņa brīvību un lika daudz ko mainīt plānos. „Tas nebija viegli arī ģimenei, jo esmu daudzbērnu ģimenes tētis,” uzsver mūziķis. „Ja tētis tiek izsists no ierindas, tad tas ir arī būtisks finansiāls robs, jo fiziski nespēju paveikt daudzus no iecerētajiem ikdienas darbiem. Protams, cieta arī koncertdzīve. Bet es no darba nebaidos un pat kinofestivālu vadīju, sēžot ratiņkrēslā. Kad nāca nākamais festivāls, „Okeāna Filmas”, tad jau es varēju veikt savus pienākumus, stāvot uz kruķiem. Viss iet savu gaitu, vairāk jāpiedomā pie tā, kā sevi pasaudzēt. Es jau kopš bērnības katru dienu vingroju, trenējos, sportoju. Sports un māksla iet rokrokā manā dzīvē, un tas palīdz.”
Skaidrs, ka tik smagu traumu sekas vairāk vai mazāk var būt jūtamas arī pēc ilgāka laika. „Jebkurš cilvēks, kuram saskrūvēta lauzta kāja, ļoti labi sapratīs manas izjūtas,” saka Horens Stalbe. „Man pašam savukārt bija jauna pieredze – nācās iejusties to cilvēku lomā, kuriem ir kustību traucējumi. Lai cik tu būtu empātisks, nonākot situācijā, kad jāstaigā uz kruķiem, jālēkā uz vienas kājas vai jābrauc ratiņkrēslā, tavs pasaules redzējums pamatīgi izmainās. Savā ziņā tas arī bija labs empātijas pārbaudījums attiecībā pret pasauli. Šis negadījums vēlreiz apliecināja, ka mēs neesam gatavi pārtraukt karus pasaulē, jo pat šāds incidents tomēr ir neliels karš. Vainīgais sodu ir saņēmis, jau no 3. maija piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums. Patlaban notiek tiesu darbi, bet par tiem es neko vairāk nevaru pastāstīt, tas jājautā policijas darbiniekiem, izmeklētājiem.
Bet nu jau kādu laiciņu atkal varu darboties, kā agrāk ierasts. Tieši Līgo vakarā mums bija uzstāšanās ar „Riga Reggae” pilnā sastāvā pie mūsu brāļiem un māsām Anglijā. Tur bija sarīkots milzīgs Līgo festivāls, uz kuru sabrauca latvieši no visas pasaules – vairāk nekā pieci tūkstoši cilvēku. Tajā piedalījās visdažādākās ģimenes – lieli un mazi, veci un jauni, visi, kuriem vien kāds sakars ar līgošanu. Un kopš tā vakara es staigāju bez kruķiem.”
Avots: LA.LV